Pieminekļu medības — Lapmežciems

Pēc tīreļa apmeklējuma dodamies meklēt Siliņupes apmetni. Vietas.lv mums izpalīdzīgi kartē norāda, kur tā atrodas. Noliekam auto nedaudz tālāk pie viena cita kultūras objekta un kājām dodamies meklēt to apmetni. Pa ceļam sastapām jaunai dzīvei adaptētu Mersedes.

Kādam mērķim tas vēl eksistē?

Iebrienam tipa apmetnē, kas ir tipiska sētā, grozām galvas un mēģinām saprast, kas notiek. Protams, mūsu naivās sejas pamana saimnieki un sūta tālāk, sakot, ka te nekā nav. Pēc īsas sarunas izrādās, ka tas cits kultūras objekts arī ir tā apmetne. Velkamies atpakaļ, knipsējam.

Siliņupes apmetnes atliekas

Siliņupes apmetnes ilustrācija no Arņa Rudiņa grāmatas “Ceļvedis Latvijas senvēsturē”

 

Siliņupes apmetnes apraksts, autore laikam ir Sofija Hamurda

Meklējam viduslaiku kapsētu un sedumu. Apmēram nojaušam, kur tiem jābūt un sākam ķemmēt kvartālu. Redzējām uz smiltīm samestas laivas.

Vai šis jau ir sedums?

Redzējām pāļus no laipas.

Varbūt šie jūras kraukļi ir sedums?

Redzējām bijušo Selgas teritoriju.

Varbūt pamesta rūpnīcas teritorija ir sedums?

Pie reizes meklēju arī to viduslaiku kapsētu, bet kartē atzīmētā vietā bija šis:

Neesmu eksperts, bet pēc aizsargātiem kapiem neizskatās

Šīs kafejnīcas liktenis jau vairāk atgādināja kaut ko no Stīvena Kinga romāniem par viesnīcām, kas uzbūvētas uz indiāņu apbedījumiem. Džeku Nikolsonu gan nemanīju.

Jāņem vērā, ka arī šo kultūras pieminekļu atrašanās vietas mēs uzzinājām no tās pašas vietas.lv ¯\_(ツ)_/¯. Vēlāk viesnīcā mēģināju noskaidrot, kas tas tāds sedums vispār ir (kā izrādās, ceļojumu plānošana nav tikai viesnīcas rezervēšana). Uzzināju, ka tie pāļi ir tas sedums. Ejam atpakaļ, bildējam vēlreiz. Bet kapus tā arī neatradu. Neviens arī mūs nedzina projām, tāpēc nebija, kam pajautāt.

Šeit parādās nepatīkamā līdzība ar slēpņošanu (geocaching) — tas vien, ka esi kaut kur pie punkta kartē, neko nenozīmē.

Advertisements
Posted in Uncategorized | Leave a comment

Pieminekļu medības Engurē

Otrajā septembrī latviešu Vikipēdija aicināja iesūtīt Latvijas kultūras pieminekļu attēlus. Man tādu nebija, bet ideju liku aiz auss. Kad ar sievu izdomājām kādu sestdienu doties izbraukumā kādā Latvijas stūrī, nolēmu pa ceļam nobildēt kādus kultūras pieminekļus. Gaidīju, ka būs kā slēpņošanā, tikai paslēptie objekti īstenībā ir lieli, viegli pamanāmi un ar zīmēm to virzienā. Cik gan grūti varētu būt atrast baznīcu vai 40 metru augstu kalnu? Šajā emuāru sērijā uzzināsiet, kā izskatās pilnīgi zaļu pieminekļu mednieku ikdiena.

Pirms doties uz medību laukiem, devāmies kārtējā ceļojumā pie dabas Ķemeru tīrelī — kur daba, protams, atrodas pilsētniekam drošā attālumā. Pat odu tur nav.

Bonsai priedīte

Cikliskā priede

Saskaiti, cik upju

Pusaudžu priedes

Purva slidotava

Sala

Sila virsis

Ceļš ir taisns un šaurs

Posted in Uncategorized | 1 Comment

Vai RE:Baltica salaida dēlī PISA testu vizualizāciju? Ne gluži

RE:Baltica 6. februārī (teksta versija)vizualizēja PISA testu rezultātu atšķirību starp Rīgas un lauku skolām. Absolūtos skaitļos Laukiem matemātika ir 465 punkti, bet Rīgai — 510. Vairāki cilvēki ir norādījuši, ka šeit atšķirība ir salīdzinoši maza — ap 10 % ((510-465)/465). Bet pupiņas Rīgai ir par ~40% vairāk kā Laukos. Vai tā ir maldināšana? Ne gluži.

Kritiķi norāda, ka grafikos vērtības ir jāattēlo sākot no nulles, nevis no patvaļīgi izraudzītas vietas, jo tas maldinot cilvēkus. Tā parasti ir, bet sākt no nulles ne vienmēr ir pareizi. Piemēram, attēlojot istabas temperatūras izmaiņas, uz vertikālās ass sākuma punkta neliekam absolūto nulli. Bet vismaz temperatūras gadījumā 0°K ir jēgpilna un attēlot uz ass mēs to varam, jo tā ir fizikāli lineāra vērtība. PISA punkti nav lineāri.

No vikipēdijas varam uzzināt, ka PISA sistēmā 500 punkti kādā kategorijā nozīmē vidējo normālajā sadalījumā, un 100 punkti ir viena standartnovirze. Kas nozīmē, ka 400–600 punktu intervālā ir 68,2% visu OECD valstu bērnu 15 gadu vecumā. Cik daudz populācijas ietilpst starp 465 (lauki) un 510 (Rīga)? Pēc tiešsaistes kalkulatora (lietošanas instrukcija) sanāk, ka tur ir 17,7%. Ņemot vērā, ka tā ir atšķirība OECD valstu kontekstā, tas ir daudz.

Bet atgriežoties pie pupiņām, cik procentu OECD valstu bērnu zina matemātiku sliktāk kā mūsu lauku skolu bērni? 36,3%. Cik zina sliktāk kā Rīgas skolēni? 54%. Sanāk, ka laukiem pienākas par 33% mazāk pupiņu. RE:Baltica video izskatījās, ka lauku skolām tiek par 40% mazāk. Varbūt uz ekrānu skatoties man mērīšana nesanāca diez ko precīzi, bet tālu tas nav.

Es nezinu, vai šeit 33% un 40% atšķirība būtu maldināšana, bet sākot mērīt no 0 būtu daudz aplamāk.

Vēl svarīgi piebilst, ka PISA testa rezultāti nepasaka ne to, ko tie bērni īsti prot, vai prasmes ir adekvātas, nedz to, cik liela ir atšķirība starp dažādiem skolēniem? Piemēram, ja visās valstīs izglītība un labklājība būtu vienā līmenī, praktiski atšķirība starp 400 un 600 punktiem būtu nenozīmīga.

Attēlā zemāk ir redzami tie zināšanu līmeņi. Uz horizontālās ass ir PISA punkti (jo lielāks, ko skolēns gudrāks), vertikālā ass nav un nevajag. Laukums apzīmē skolēnu skaitu (ilustrācijā laukums ir norādīts kā procenti no kopējā laukuma). Viss laukums zem līknes ir 100%. PISA reitings 465 nozīmē to, ka vidējs lauku skolēns ir gudrāks par 36% visiem citiem bērniem. Savukārt reitings 510 nozīmē, ka ir gudrāks par 36.3%+17,7% = 54%.

Ja pareizi sapratu pupiņu bēršanu, tad pupiņu tilpums atbilst šī grafika laukumiem — lauku skolās gaiši pelēkais laukums, Rīgas skolās — gaiši pelēkais un tumši pelēkais. Pie 33% procentiem nonācu, jo 17,7÷54 =33.

visi

! Labojums: 1) Biju norādījis, ka salīdzinājums ir pasaulei, bet tas īstenībā ir OECD. 2) Pārrakstījos, ka Rīgai pienākas par 33% vairāk, bija jābūt, ka laukiem tiek par 33% mazāk. 3) Pieliku savu vizualizāciju un pievienoju pēdējās divas rindkopas.

Posted in Uncategorized | Tagged , , | 3 Comments

Kur meklēt tautas gribu?

Pēc britu referenduma man pazīstami ļaudis sāk strīdēties par to, vai referenduma rezultāts ir tautas griba, kas politiķiem būtu jārealizē?

Vispirms vēlos norādīt, ka es pat īsti neticu, ka pat eksistē kāda konkrēta cilvēka viennozīmīga griba, ko varētu realizēt¹. Tāpēc runāt par tādu “tautas gribu” jau ir apšaubāmi, bet tas nenozīmē, ka tāda vispār neeksistē. Bet atgriezīsimies pie referendumiem un politikas veidošanu.

Referendums iemieso tādu demokrātiju, kas ir pazīstama no grieķu laikiem, kur tauta sapulcē nolemj, ko darīs. Bet šāda demokrātija var viegli izvērsties par vairākuma tirāniju, tāpēc ir tāda lieta kā cilvēktiesības. Bet pat ja mēs ievērojam šīs tiesības, vienkārša nesvērta balsu skaitīšana neņem vērā to, ka rezultāti cilvēkus var ietekmēt neproporcionāli. Ja mēs vienkāršojot pieņemtu, ka izstāšanās no ES nedaudz palielinātu 60% UK iedzīvotāju labklājību, bet 20% iedzīvotāju dzīves pilnībā sabruktu, tad “tautas griba” kā tāda droši vien būtu “palikt ES”, bet vairākuma griba būtu “pamest ES”.

Lielbritānijas referenduma problēma ir arī tajā, ka tas nav obligāts visiem balsstiesīgajiem. Tas ir, ja tauta grib vienu, bet vēlētāju aktivitāte ir lielāka kāda noteiktā reģionā vai demogrāfijas grupā, tad rezultāti nav reprezentatīvi. Vēl mēs aizmirstam, ka ir tādi cilvēki, kuriem ir pilsonība un intereses, bet nav balsstiesību (bērni, ieslodzītie, rīcībnespējīgie). Ja nemaldos, tad Latvijā tāda veida referendumiem vajadzīga ir piekrišana no vismaz 50% balsstiesīgo (nevis balsojošo), kas vismaz daļēji risina reprezentācijas problēmu.

Matemātikā katrai problēmai ir vienkāršs, elegants un nepareizs risinājums. Līdzīgi ar britu referendumā, uzdotais jautājums bija vienkāršs un saprotams, bet gandrīz neko neizsakošs. Ko nozīmē pamest ES? Ja iepretim nav pat vīzija par to, kā tas izskatīsies, parlaments var vienkārši pateikt “Mēs paliksim vienotajā tirgū, ES parlamentā u.t.t., bet savās sirdīs pametam mūsu siltās attiecības”. Spriežot pēc intervijām ar dažu labu vēlētāju, varētu padomāt, ka daži tā arī balsoja. Atkal, Latvijā ir labi piemēri, kur balsošana notiek par tiešām izmaiņām likuma pantos. Tas nozīmē, ka referendumā pausto “Tautas gribu” var tiešā veidā realizēt.

Ir gan kopīgās lietas Lielbritānijas un Latvijas referendumos — pēc rezultātu apkopošanas visi metās spekulēt, ko tad cilvēki īsti ir mēģinājuši pateikt. Tie kas balsoja par izstāšanos no ES, viņi grib liberālāku ekonomisko politiku, zemākus tarifus ar citiem pasaules tirgiem, vai arī tieši otrādi — protekcionismu? Vai varbūt vispār viņus neinteresē ekonomika, bet tikai mazināt imigrāciju. Visu imigrāciju, vai tikai no musulmaņu valstīm, lēto darbaspēku vai ko tieši? Tādām lietām ir socioloģiskās aptaujas un publiska politikas apspriešana ar “tautu”, nevis jā/nē referendums reizi 20 gados, kur katrs ieliek savu sakrājušos sāpi.

Ir viena lieta, kas referendumos kā tādos ir laba un kāpēc es uzskatu, ka britiem vajadzētu beigu galā pildīt tautas lēmumu un iedarbināt 50. pantu — lai parādītu, ka balsošana kaut ko maina. Arī tepat Latvijā cilvēki čīkst, ka Saeimas vēlēšanās nav svarīgi par ko balsot, visi vienādi. Padomājiet, kāda būtu Latvijas politika, ja 60% vietas Saeimā būtu NA un 40% SC (vai otrādi). Lai ko arī jūs domātu par šīm divām partijām, zirgam skaidrs, ka rezultātā politika būtu citādāka, kā tā ir tagad.

Tāpat es ceru, ka jaunieši Lielbritānijā un Latvijā sapratīs, ka nepietiek kaut ko gribēt, bet ir jāierodas arī balsot. Un attieksme “Nav vērts balsot, jo tāpat nevienu neinteresē, ko es domāju” ir klaji muļķīgs. Politiķus neinteresē jauniešu domas tikai tāpēc, ka viņi neiet balsot. Paskatieties, cik daudz laika politikā aiziet, adresējot pensionāriem aktuālus jautājumus.

¹ Ja es sestdienas vakarā gribu gan gulēt, gan skatīties kādu filmu, gan iziet pastaigā, kāda rīcība realizētu manu “gribu”?

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Kā izskatītos zinātniska ziemas/vasaras laika pārejas aprēķināšana?

Lai kaut kas būtu zinātnisks, tam ir jābūt izmērāmam. Pirmā problēma jebkurā zinātniskā pētījumā ir tajā apstāklī, ka pētījuma rezultāts būs atkarīgs no tā, kuru aspektu ir vieglāk izrēķināt. Šo jautājumu zinātnieki parasti atrisina, pētot kādu ļoti šauru problēmas aspektu, pēc iespējas mazinot ārēju faktoru ietekmi. Tāpēc zinātnisku rakstu secinājumi parasti izskatās “Ūdens temperatūras palielināšana par 0,5 grādiem C° paaugstina ūdens skābuma līmeni par 0,3 ph” nevis “Turpinoties globālajai sasilšanai, koraļļu rifi ies bojā”. Otrais virsraksts parasti ir dzeltenās preses lauciņš.

Nav obligāti jāizolē visi rezultātu ietekmējoši faktori, ja ir pietiekami daudz novērojumu, bet jo vairāk šādu faktoru parādās, jo grūtāk ir veikt kvalitatīvu pētījumu. Kāds tam sakars ar ziemas/vasaras laikiem?

Visdrīzāk pirmā tiks izrēķināta ekonomiskā ietekme, jo tur būs vairāk datu. Tāpat ir vieglāk izrēķināt īstermiņa faktorus nekā ilgtermiņa, piemēram, ja kāds hipotētisks zinātnieks izvirzītu jautājumu “Vai laika maiņa palielina satiksmes negadījumu skaitu?”
Uz šo jautājumu ir ļoti viegli atbildēt par negadījumu skatu nākamajā dienā pēc pulksteņa pārgriešanas, jo diena pirms šī notikuma parasti īpaši neatšķiras no nākamās dienas. Salīdzinām nedēļas nogaļu avāriju statistikas ar blakus esošām nedēļas nogalēm daudzu gadu garumā un gatavs.
Bet kā noteikt negadījumu biežumu ilgākā laika posmā? Kā tas ietekmē negadījumus janvārī? To izmērīt ir daudz grūtāk, jo janvāris nav tas pats augusts (cita temperatūra, ceļu stāvoklis, apgaismojums, autovadītāju kontingents un iespējams daudzi citi faktori). Tāpat janvāris Latvijā nav janvāris Maltā. Godprātīgs zinātnieks var atbildēt uz savu hipotēzi, ja katru otro gadu ieviest ziemas/vasaras laiku sistēmu.

Ja gribam noskaidrot, kā pulksteņu pārgriešana ietekmē dzīvesprieku, mums būs tieši tādas pat problēmas. Ja jautājums ir “Kādas ir pulksteņa pārgriešanas sekas?”, mums vajadzētu zināt visus iespējamās šīs darbības sekas, kas ir praktiski neiespējami.

Bet tas nenozīmē, ka šādus ilgtermiņa ietekmes aspektus nevaram novērtēt. Piemēram, varam izveidot šādu argumentu (šī raksta kontekstā visi fakti ir pieņēmumi):
– Fakts: teritorijās, kurās iedzīvotāji nomoda laikā redz mazāk saules gaismas, ir nomāktāki.
– Fakts: lielākā daļa cilvēku (mūs interesējošā teritorijā) mostas atkarībā no pulksteņa laika.
– Fakts: nomodā pavadītais laiks nav atkarīgs no dienas ilguma.
– Visdrīzāk, jo mazāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo nomāktāki viņi ir.
– Tātad, jo vairāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo mazāk nomākti viņi ir.
– Ja cilvēki guļ, kad ārā ir gaišs, bet tajā pat dienā iet gulēt, kad ir tumšs, ir saules gaismas laiks, ko lielākā daļā cilvēku neredz.
– Palielinot saules gaismas daudzumu, ko cilvēki redz, mazinātos viņu nomāktība.
– Pārbīdot pulksteņa laiku, lai tas atbilstu saules lēktam, palielinās saules gaismas daudzumu lielākajai daļai cilvēku.
– Pulksteņa pārgriešana palielina gaišo dienas daļu tiem, kas mostas pēc pulksteņa.
– Pulksteņa pārgriešana samazina nomāktību lielākajai daļai to cilvēku, kas mostas pēc pulksteņa laika.

Šajā argumentā ir caurumi (piemēram, ja nu saules gaismas daudzums ietekmē tikai tos, kuri tāpat mostas pēc saviem ieskatiem?) Bet šis arguments jau ir daudz vairāk kā “mums nav datu, tāpēc nedarīsim neko”.

Posted in Uncategorized | 9 Comments

12 dzīvības > 2000 dzīvībām?

Pēdējās dienās ir notikuši vairāki traģiski notikumi, no kuriem skaļākie ir teroristu uzbrukums Charlie Hebdo Francijā (dzīvību zaudēja 12 cilvēki), un Boko Haram uzbrukums kādam ciemam Nigērijā (dzīvību zaudēja 2000 cilvēki). Abi gadījumi līdzīgi, bet pirmais ir ziņu topā jau kuro dienu, bet otrais ir pieminēts tikai garāmejot. Kāpēc tāda netaisnība? Tam ir vairāki faktori.

Nāve pati par sevi nav nekāds jaunums

ASV no sirds slimībām ik dienas mirst ap 1600 cilvēku. Par to kāds uzraksta ik pa laikam, bet tikai garām ejot. Kāpēc? Jo tas nav nekas jauns. Boko Haram Nigērijā slepkavo cilvēkus jau labu laiku, un par to ziņās tiek stāstīts, un visnotaļ lielā mērā. Pēdējais slaktiņš ir tikai kārtējais notikums, tiesa, ar lielākiem cilvēku upuriem. Uzbrukums Francijā nav ikdienas konfliktu kārtējā epizode.

Notikumu ietekme, konteksts

Francijas notikumi var būtiski mainīt daudzu miljonu dzīvi Eiropā. Jau tagad Eiropā ir pretimigrācijas un rasisma atdzimšana. Ekstrēmi labējās partija tikai iegūst popularitāti, un Eiropā ir pieredze ar galēji labējo ekstrēmismu, un tas ir svarīgi. Katra politiķa izteikums var mainīt sabiedrisko domu vienā vai otrā virzienā.

Vai mēs varam ko darīt?

Ziņās vairāk runā par lietām, kuras varam ietekmēt. Kad Boko Haram nogalina cilvēkus, tā ir tikai kārtējā ziņa. Kad viņi nolaupīja ap 200 skolnieču, izvērtās vesela kampaņa, kas aicināja politiķus šo krīzi atrisināt. Ja kāds varētu sniegt muļķu drošu, lētu un strādājošu (!) plānu, kā likvidēt reliģisko ekstrēmismu, tad ziņas par pat dažu cilvēku nāvi kādos pasaules nostūros būs ziņu pirmajās lapās.

Ko mēs vispār zinām?

Ziņās parasti atspoguļo to, ko par notikumiem kāds kaut ko zina (izņemot CNN, Fox News un tamlīdzīgi, kas neskaitās). Cik reportieru ir Parīzē un cik Nigērijā? Kurā no tām vietām ir vairāk uzticamas informācijas? Tas ir arī iemesls, kāpēc no Sīrijas pienāk arvien mazāk reportāžu par tur notiekošo karu — sākumā tur bija daudzi reportieri, bet šobrīd tur ir tik bīstami, ka reportieriem nākas iztikt ar netiešu informācijas ievākšanu (parasti intervijas).

Jo tuvāk, jo svarīgāk

Jā, tā tas ir. Un tur neko nevar darīt.

Atruna: neesmu veicis nekādus sistemātiskus pētījumus par ziņām, šie ir mani novērojumi no tiem ziņu avotiem, kuriem es sekoju. Tie ir: LSM, IR, BBC un tas, kas uzpelt manā Twitter ziņu lentā.

Posted in Uncategorized | Tagged , , , , | Leave a comment

Koda iesūtījumu (commit) labais stils

Īsumā: pēc iespējas mēģini izvairīties no vairāku atsevišķu izmaiņu likšanas vienā iesūtījumā jeb komitā.

Kad kādas izmaiņas kodā ir jāveic vairākām komponentēm uzreiz, piemēram, “Atļaut pārvietot ziņojumus un mapes”, būtu vēlams šīs izmaiņas kodā sadalīt divos dažādos un neatkarīgos iesūtījumos — “Atļaut pārvietot ziņojumus” un “Atļaut pārvietot mapes”. Šim dalījumam ir divas priekšrocības:

  1. Ja izrādās, ka viena no šīm izmaiņām tomēr nav jāveic, izmaiņas var atsaukt ar vienu “revert” komandu.
  2. Ja nākotnē ir jāievieš vēl viena līdzīga izmaiņa, būs vienkāršāk analizēt iepriekšējo veikumu.
Posted in Uncategorized | Tagged , , | Leave a comment