Kas īstenībā ir Kārlis?

Kārlis ir parasts luterāņu puisis no Olaines, pārcēlies studēt Rīgā, RTU arhitektos. Būdams sportisks jaunietis, Kārlis izmēģināja roku basketbolā un peldēšanā, bet sava ne pārāk lielā auguma dēļ nespēja gūt pietiekami labus rezultātus, tamdēļ beigās palika pie garo distanču riteņbraukšanas. Olainē Kārlim nebija iespējas attīstīt savu dziedamo balsi, tāpēc Gaudeamus korī viņam nesanāca iekļūt. Jā, varbūt viņš ir nedaudz naivs.

Pirms nedēļas Kārlis iepazinās ar Lieni, meiteni no Limbažiem, kas turpat RTU studēja būvinženieros. Kārlis kopš iepazīšanās par viņu vien spēj domāt. Pat aizsapņojās par dienu, kad abi dibinās ģimenes uzņēmumu. Arhitekts un būvinženiere, ideāls pāris. Kārlis gribēja Lieni uzaicināt uz radiņu, bet pēc dabas viņš ir kautrīgs puisis. Skolas laikā klasesbiedri zobojās, ka viņš nedaudz izskatoties pēc Džastina Bībera. Draugi teica, lai neņem pierē, bet kurš tad tīņu gados tādus izteikumus spēj nolikt malā?

Piektdienas vakarā, tusējot ar draugiem krogā, Kārlis saprot, ka jāsaņemas, jāpiezvana Lienei un jāuzaicina uz randiņu. Drosmes pietrūka, tāpēc Kārlis pasūta nākamo mēriņu. Glāze pēc glāzes un pirms atnāk drosme, pienāk kustību koordinācijas sabrukums un jautrā koju biedru kompānijā aiznes Kārli atpakaļ uz istabiņu izgulēt reibumu.

Pa nakti atlido citplanētieši un nolaupa nabaga Kārli. Ar viņu veic jo briesmīgu eksperimentu: katru viņa Y hromosomu aizstāj ar viņa paša X hromosomas dublikātu, nogriež Kārļa mantību un tā vietā implantē vagīnu, dzemdi, olvadus, olšūnas, kas ģenētiski atbilst Kārļa gēniem. Implantē bioloģiskas krūtis, AAA izmēra. Tie pat ir pārmācījuši Kārļa imūnsistēmu, lai tā nevērstos pati pret sevi pēc šīm ģenētiskajām manipulācijām. Var redzēt, ka šie citplanētieši ir cītīgi studējuši cilvēku anatomiju, bet nav vīžojuši apgūt bioētiku. Tiešām, liels noziegums ir veikts pret šo nabaga cilvēku! Citplanētieši noliek Kārli atpakaļ gultā kojās, vismaz tik daudz cieņas tie spēj izrādīt.

Pirmdienas rīta Kārlis pamostas ar nelabu dūšu un galvassāpēm, modinātāja nelabā pīkstēšana vēl vairāk stiprina sajūtas, ka galvā ir uzmaukts spainis. Šīs sajūtas viņam nav svešas. Pa pusei aizmidzis viņš saģērbjas, izdzer litru ūdens un dodas uz rīta lekciju, mēģinot atcerēties, kas notika iepriekšējā vakarā. Bilde ir miglaina, bet pamazām Kārlis atceras, kā mēģinājis saņemties piezvanīt Lienei. Iestājas neliela panika. Vai gadījumā dzērumā nav sūtījis kādas stulbības? Kārlis izrauj telefonu, pārbauda visus sociālos tīklus un atviegloti nopūšas. Nekas nav sūtīts. Viņa laimīgā nākotne ar Lieni vēl ir iespējama.

Pēc pirmās lekcijas beigām tas ūdens litrs liek par sevi manīt. Kārlis aiziet līdz tualetei, bet nav pārliecināts, ka spēs pie pisuāra taisni nostāvēt, un dodas uz kabīnīti. Kārtojot savas dabiskās vajadzības, Kārlis sāk just, ka kaut kas nav pareizi. Viņš paskatās lejup, aptausta situāciju ar roku un krīt nelielā panikā. Kas noticis? Kur viss ir palicis? Kārlis skrien uz kojām, vēl arvien neticēdams notikušajam. Kojās noģērbjas un pie spoguļa un nopēta sevi. Kārlim rodas simts un viens jautājums, no kuriem centrālais motīvs ir, vai Kārlis ir tagad vīrietis vai sieviete?

Ja Kārlis aizietu pie ārsta uz apskati, dakterim būtu skaidrs, ka viņš ir sieviete. Kārlim vairs nav jāuztraucas par sēklinieku vēzi, Kārlim ir jāuztraucas par olnīcu vēzi. Kārlim būs jādomā, ko darīt ar mēnešreižu ciklu? Vai dzert kontracepcijas tabletes? Medicīniskajos jautājumos viss ir skaidrs — urologa kontaktus no tālruņa var mest ārā un jāsāk meklēt ginekologu. Ja gribēs pats savus bērnus, pašam vien būs jādzemdē.

Bet Kārlis nav tikai tikai miesa un asinis. Kārlim ir draugi, radi un viņa lielā mīlestība. Kārlis Lieni vēl aizvien mīl, bet vai tāpēc viņš tagad ir homoseksuāls, jo abiem viņiem ir olnīcas? Kārlis par seksualitāti līdz šim nav domājis. Kad viņš bija iemīlējies Lienē pirms nedēļas, tas bija pilnīgi normāli, bet vai viņa mīlestība pret Lieni tagad ir nenormāla? Kā sēklinieku pazušana un olnīcu parādīšanās šo mīlestību padarīja nenormālu?

Ko viņš teiks saviem draugiem? “Eu veči, uzminiet nu, kas man starp kājām?” Labāk nē. Kārlis jau no skolas laikiem zina, kas notiek, ja esi ar nedaudz sievišķīgiem vaibstiem. Tas nebeigsies labi. Bet kā ar ģimeni? Mūžīgi to nenoslēpsi. Bet varbūt tomēr? Nevienam jau nav tā kājstarpe jārāda. Nu neko, uz pirti un peldēt iet nevarēs, bet Gaudeamus korī gan varētu mēģināt vēlreiz iestāties. Pag, nē. Tas taču ir vīru koris. “Sasodīts, es taču esmu vīrietis! Kāda viņiem daļa, kas tur karājas vai nekarājas? Tāpat biksēs neviens neskatīsies.” viņš nodomā.

Pēc pirmā dusmu viļņa Kārlis nedaudz nomierinās un sāk apsvērt savas iespējas. Vienmēr var izlikties par vīrieti un viss. Riteņbraukšanā nav obligāti jāvelk apspīlētas drēbes un, ja nu tiešām vajag, var biksēs ielikt “kartupeli”. Nav jau arī pēc nodarbības dušās jāiet, var uzreiz mīties uz kojām. Njā… kojās ir kopīgās dušas. Varbūt tad labāk īrēt istabiņu. Tāpat nav pieklājīgi savu mantību istabas biedriem demonstrēt. Bet ko par to visu domās Liene? Uz randiņiem vēl varētu iet, bet kas būs, ja gribēsim ko vairāk? Tur nu neko nenoslēpsi! Labi, Lienei nekas nav jāpaskaidro. Viņa pat nezina, ka Kārlis par viņu vispār kaut ko domā.

Par tualetēm Kārlim viss tāpat ir skaidrs. Sieviešu tualetē iet nevar. Tā viņš visu mūžu ir audzināts. Ja viņš tur dotos, meitenes viņu ārā izdzītu. Viņām taču Kārlis ir Kārlis. Un nav taču viņš kaut kāds perverss lūriķis.

Kārlis padomā vēl un atceras, ka ir taču tādas dzimuma maiņas operācijas. Krūtis taču var izgriezt. Ir dzeltenajā presē lasīts, ka kaut kur ārzemēs cilvēki varējuši paši izvēlēties sev dzimumu. Varbūt izgriezt to vagīnu ārā un piešūt peni? Toreiz lasot to rakstu Kārlis domāja, ka tas ir kaut kāds sviests, ka cilvēks var vienkārši ņemt un izvēlēties sev dzimumu. Bet Kārlis nebija izvēlējies kļūt par sievieti, kaut kādi nekrietneļi to izvēlējās viņa vietā. Viņš tikai grib labot šo nolādēto netaisnību!

Bet vai tā ir netaisnība? Kārlis, būdams ticīgs cilvēks, sāk aizdomāties, varbūt pats Velns viņu ir pārvērtis? Neviens cilvēks nevarētu tā nemanot mainīt dzimumu, tātad tas ir pārdabisks spēks. Pret velna darbu ir jācīnās, tāpēc būs vien jāguļas zem naža un jāatjauno Dieva nodoms. Bet ja nu tas ir Dieva tā Kunga pārbaudījums? Tikai kāds pārbaudījums? Vai Kārlim ir jāpieņem šī dāvana no visaugstākā un jākļūst par Karlīnu? Bet ja reiz tas Kungs ir viņu mainījis, kāpēc Viņš nemainīja arī viņas seksuālo orientāciju? Tas laikam ir vēl viens pārbaudījums. Būs vien Karlīnai jāguļ ar puišiem. Šī ideja likās pilnīgi riebīga. Varbūt tad stāties klosterī un ziedot savu dzīvi Dievam? Vismaz nebūs ne ar vienu jāguļ. Bet varbūt Dieva plāns bija, ka Kārlim ir jāpaliek uzticīgam dabīgajam lietu stāvoklim un jāguļas zem naža. Bet kā tad ar bērniem? Nu neko, vienmēr var adoptēt.

Pagāja nedēļas un Kārlis pamazām aprada ar situāciju, ka viņam būtiskās vietās ir citādi orgāni un sāka apsvērt domu dzimumu nemainīt un izlikties par sievieti. Varbūt labāk pārcelties uz citu valsti, kur viņu neviens nepazīst, un pat ja uzzinātu Kārļa raibo pagātni, uzreiz ar akmeņiem nenomētās. Ir taču pasaulē arī vīrišķīgāka paskata un uzvedības sievietes. Un nevarētu tiekt, ka Kārlim būtu Arnolda Švarcenegera sejas vaibsti. Ja reiz Bīberu saukāja par meiteni, varbūt arī viņš varētu dzīvot kā sieviete. Un pat audzēt pati savus bērnus, kā nekā, spermas donoru dabūt jau var. Viņa varētu stāties laulībā ar citu sievieti, varbūt pat ar Lieni. Bet vai tad meitene no Limbažiem Karlīnu sapratīs? Vai viņas ģimene sapratīs?

Kārlis mēģināja iedomāties, kā šī jaunā dzīve izvērstos. Viņa varētu mierīgi doties peldēt, jo ģērbtuvēs problēmu nebūtu. Viņa varētu iet pirtī kopā ar citām sievietēm. Sākumā varbūt tas būtu nedaudz dīvaini, bet vismaz būtu iespēja redzēt citas plikas sievietes! Bet tas nozīmētu ģērbties kā sievietei, krāsoties kā sievietei, vilkt kleitas un augstpapēžu kurpes uz svinīgākiem pasākumiem. Tas viss Kārlim likās pilnīgi svešs un nesaprotams. Jauniegūtie dzimumorgāni viņam vēl aizvien nelika justies kā sievietei. Kārlis apsvēra iespēju sev atzīt skarbo realitāti, ka viņš ir vīrietis, bet ar sieviešu dzimumorgāniem. Bet tā taču nevar būt!

P.S. Šo stāstu galvenokārt rakstīju, lai varētu skaidrāk ilustrēt, kāda ir atšķirība starp bioloģisko dzimumu un sociālo dzimumu jeb dzimti un kādi jautājumi rodas, kad šīs divas lietas neiet kopsolī. Kārļa un Karlīnas vārdi ir ņemti no bērnu grāmatiņas un nekādā veidā nav attiecināmi uz man zināmiem cilvēkiem.

† Pat netrenētai acij ir skaidri redzams, ka neesmu daiļliteratūras rakstītājs un gadus desmit neesmu lasījis zinātnisko fantastiku. Mans priekšstats par citplanētiešiem ir pilnībā veidojies no X-failiem un X-COM spēlēm.

Advertisements
Posted in Uncategorized | Leave a comment

Kas ir dženderisms?

Stambulas konvencijas kontekstā ir diskusija par dženderu, jeb dzimumu. Diezgan labs apskats par šiem jautājumiem ir Labklājības ministrijas BUJ lapā. No savas puses gribu dot ieskatu, kāpēc bioloģiskais dzimums (sex) tiek nodalīts un būtu jānodala dzimtes, kas ir sociālais konstrukts (gender).

Lai ilustrētu atšķirību, par piemēru ņemšu dalījumu Homo Sapiens un Personas. Abi šie vārdi apzīmē cilvēkus, bet konteksts, kurā tie tiek izmantoti ir pavisam dažādi. Homo sapiens apzīmē bioloģisku sugu, kas pieder pie cilvēkpērtiķu dzimtas, tam ir 46 hromosomas, augļa iznēsāšans periods ir 9 mēneši un tamlīdzīgi. Savukārt personām ir personas kods, īpašumi un parādi, aizbilstamie, morālie pienākumi, tiesības un tamlīdzīgi. Abi ir cilvēki, bet aspekti ir dažādi.

Analoģiski, dzimums (sex) attiecas uz tādām lietām kā dzimumorgānu anatomija (primārās dzimumpazīmes), hormonālais fons, dzimumhromosomas (X un Y) un tamlīdzīgi. Dzimte attiecas uz cilvēku dotajiem vārdiem, ģērbšanās kodu, tualešu dalījumu, vīriešu/sieviešu darbi, skolā mājturība meitenēm / darbmācība puikām un tamlīdzīgi. Es ceru, ka man nav jāpaskaidro, kāpēc tas, ka meitenēm vārdi ir sieviešu dzimtē un puikām vīriešu dzimtē ir nevis bioloģisks fakts, bet gan sociāla konstrukcija, jo valoda ir sociāla konstrukcija. Tas, ka ballēs vīrieši velk smokingu un sievietes velk kleitu arī ir sociālā konvencija; paskatieties kaut vai uz priesteru ģērbšanās kodu.

Kāds tam visam sakars ar Stambulas konvenciju? Tajā akcents ir uz sociālā aspekta paradumu maiņu un tas, ka mums notiek par to diskusijas, nav nekas īpašs. Mēs regulāri apspriežam, vai ir kas maināms personu pienākumos (piemēram, karaklausība vai nodokļu nomaksa) un tiesībās. Piemēram Padomju Savienībā nebija tiesības uz taisnu tiesu un vārda brīvību. Pēc tās sabrukuma šīs tiesības tika paplašinātas. Mēs mainījām sociālos konstruktus un es pat teiktu, ka tas nācis ir par labu.

Atgriezīsimies pie mazāk ēteriska jautājuma — kas īsti ir tās kaitīgās paražas, ko šī konvencija prasa apkarot*? Pavisam acīmredzams piemērs būtu vēlēšanu tiesības tikai vīriešiem. Es ceru, ka man nav jāpaskaidro, kāpēc vēlēšanu tiesību trūkums būtu kaitīgs cilvēku grupām, kuriem šīs tiesības ir liegtas. Jautājums: vai tāpēc, ka Latvijā sievietēm ir balsstiesības nozīmē to, ka mēs jaucam robežšķirtnes starp vīriešiem un sievietēm? Es domāju, ka nē.

Bet ne jau par tik acīmredzamām problēmām ir satraukums. Cik noprotu, bažas ir par to, ka tagad visiem vīriešiem un sievietēm būs jābūt vienādiem (sociāli un bioloģiski). Bioloģiskā ziņā es pat nezinu, kā līdz tādam secinājumam var nonākt. Sociāli — ja es pareizi saprotu konvencijas būtību, runa iet par paražām, kas rada kaitējumu. Piemēram, mums Latvijā ir tāda tradīcija, ka vardarbība ģimenē ir pašas ģimenes problēma. Kaitējums ir skaidrs. Latvijā ir arī sieviešu, vīriešu un jauktie kori. Domāju, būs grūti kādu pārliecināt, ka Gaudeamus uzņemšanas noteikumi nodara kaitējumu sievietēm. Kas tad valstij būtu jādara, lai šīs netaisnības novērstu? Tas nu paliek valsts ziņā.

Ja manā analīzē pamanāt kādas kļūdas, dodiet ziņu.

* Neprasiet man kādas precīzi ir juridiskās sekas Stambulas konvencijai. Par to publiskajā telpā ļoti labi ir stāstījuši juristi un beigu galā to interpretēs tiesas.

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Pieminekļu medības — Lapmežciems

Pēc tīreļa apmeklējuma dodamies meklēt Siliņupes apmetni. Vietas.lv mums izpalīdzīgi kartē norāda, kur tā atrodas. Noliekam auto nedaudz tālāk pie viena cita kultūras objekta un kājām dodamies meklēt to apmetni. Pa ceļam sastapām jaunai dzīvei adaptētu Mersedes.

Kādam mērķim tas vēl eksistē?

Iebrienam tipa apmetnē, kas ir tipiska sētā, grozām galvas un mēģinām saprast, kas notiek. Protams, mūsu naivās sejas pamana saimnieki un sūta tālāk, sakot, ka te nekā nav. Pēc īsas sarunas izrādās, ka tas cits kultūras objekts arī ir tā apmetne. Velkamies atpakaļ, knipsējam.

Siliņupes apmetnes atliekas

Siliņupes apmetnes ilustrācija no Arņa Rudiņa grāmatas “Ceļvedis Latvijas senvēsturē”

 

Siliņupes apmetnes apraksts, autore laikam ir Sofija Hamurda

Meklējam viduslaiku kapsētu un sedumu. Apmēram nojaušam, kur tiem jābūt un sākam ķemmēt kvartālu. Redzējām uz smiltīm samestas laivas.

Vai šis jau ir sedums?

Redzējām pāļus no laipas.

Varbūt šie jūras kraukļi ir sedums?

Redzējām bijušo Selgas teritoriju.

Varbūt pamesta rūpnīcas teritorija ir sedums?

Pie reizes meklēju arī to viduslaiku kapsētu, bet kartē atzīmētā vietā bija šis:

Neesmu eksperts, bet pēc aizsargātiem kapiem neizskatās

Šīs kafejnīcas liktenis jau vairāk atgādināja kaut ko no Stīvena Kinga romāniem par viesnīcām, kas uzbūvētas uz indiāņu apbedījumiem. Džeku Nikolsonu gan nemanīju.

Jāņem vērā, ka arī šo kultūras pieminekļu atrašanās vietas mēs uzzinājām no tās pašas vietas.lv ¯\_(ツ)_/¯. Vēlāk viesnīcā mēģināju noskaidrot, kas tas tāds sedums vispār ir (kā izrādās, ceļojumu plānošana nav tikai viesnīcas rezervēšana). Uzzināju, ka tie pāļi ir tas sedums. Ejam atpakaļ, bildējam vēlreiz. Bet kapus tā arī neatradu. Neviens arī mūs nedzina projām, tāpēc nebija, kam pajautāt.

Šeit parādās nepatīkamā līdzība ar slēpņošanu (geocaching) — tas vien, ka esi kaut kur pie punkta kartē, neko nenozīmē.

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Pieminekļu medības Engurē

Otrajā septembrī latviešu Vikipēdija aicināja iesūtīt Latvijas kultūras pieminekļu attēlus. Man tādu nebija, bet ideju liku aiz auss. Kad ar sievu izdomājām kādu sestdienu doties izbraukumā kādā Latvijas stūrī, nolēmu pa ceļam nobildēt kādus kultūras pieminekļus. Gaidīju, ka būs kā slēpņošanā, tikai paslēptie objekti īstenībā ir lieli, viegli pamanāmi un ar zīmēm to virzienā. Cik gan grūti varētu būt atrast baznīcu vai 40 metru augstu kalnu? Šajā emuāru sērijā uzzināsiet, kā izskatās pilnīgi zaļu pieminekļu mednieku ikdiena.

Pirms doties uz medību laukiem, devāmies kārtējā ceļojumā pie dabas Ķemeru tīrelī — kur daba, protams, atrodas pilsētniekam drošā attālumā. Pat odu tur nav.

Bonsai priedīte

Cikliskā priede

Saskaiti, cik upju

Pusaudžu priedes

Purva slidotava

Sala

Sila virsis

Ceļš ir taisns un šaurs

Posted in Uncategorized | 1 Comment

Vai RE:Baltica salaida dēlī PISA testu vizualizāciju? Ne gluži

RE:Baltica 6. februārī (teksta versija)vizualizēja PISA testu rezultātu atšķirību starp Rīgas un lauku skolām. Absolūtos skaitļos Laukiem matemātika ir 465 punkti, bet Rīgai — 510. Vairāki cilvēki ir norādījuši, ka šeit atšķirība ir salīdzinoši maza — ap 10 % ((510-465)/465). Bet pupiņas Rīgai ir par ~40% vairāk kā Laukos. Vai tā ir maldināšana? Ne gluži.

Kritiķi norāda, ka grafikos vērtības ir jāattēlo sākot no nulles, nevis no patvaļīgi izraudzītas vietas, jo tas maldinot cilvēkus. Tā parasti ir, bet sākt no nulles ne vienmēr ir pareizi. Piemēram, attēlojot istabas temperatūras izmaiņas, uz vertikālās ass sākuma punkta neliekam absolūto nulli. Bet vismaz temperatūras gadījumā 0°K ir jēgpilna un attēlot uz ass mēs to varam, jo tā ir fizikāli lineāra vērtība. PISA punkti nav lineāri.

No vikipēdijas varam uzzināt, ka PISA sistēmā 500 punkti kādā kategorijā nozīmē vidējo normālajā sadalījumā, un 100 punkti ir viena standartnovirze. Kas nozīmē, ka 400–600 punktu intervālā ir 68,2% visu OECD valstu bērnu 15 gadu vecumā. Cik daudz populācijas ietilpst starp 465 (lauki) un 510 (Rīga)? Pēc tiešsaistes kalkulatora (lietošanas instrukcija) sanāk, ka tur ir 17,7%. Ņemot vērā, ka tā ir atšķirība OECD valstu kontekstā, tas ir daudz.

Bet atgriežoties pie pupiņām, cik procentu OECD valstu bērnu zina matemātiku sliktāk kā mūsu lauku skolu bērni? 36,3%. Cik zina sliktāk kā Rīgas skolēni? 54%. Sanāk, ka laukiem pienākas par 33% mazāk pupiņu. RE:Baltica video izskatījās, ka lauku skolām tiek par 40% mazāk. Varbūt uz ekrānu skatoties man mērīšana nesanāca diez ko precīzi, bet tālu tas nav.

Es nezinu, vai šeit 33% un 40% atšķirība būtu maldināšana, bet sākot mērīt no 0 būtu daudz aplamāk.

Vēl svarīgi piebilst, ka PISA testa rezultāti nepasaka ne to, ko tie bērni īsti prot, vai prasmes ir adekvātas, nedz to, cik liela ir atšķirība starp dažādiem skolēniem? Piemēram, ja visās valstīs izglītība un labklājība būtu vienā līmenī, praktiski atšķirība starp 400 un 600 punktiem būtu nenozīmīga.

Attēlā zemāk ir redzami tie zināšanu līmeņi. Uz horizontālās ass ir PISA punkti (jo lielāks, ko skolēns gudrāks), vertikālā ass nav un nevajag. Laukums apzīmē skolēnu skaitu (ilustrācijā laukums ir norādīts kā procenti no kopējā laukuma). Viss laukums zem līknes ir 100%. PISA reitings 465 nozīmē to, ka vidējs lauku skolēns ir gudrāks par 36% visiem citiem bērniem. Savukārt reitings 510 nozīmē, ka ir gudrāks par 36.3%+17,7% = 54%.

Ja pareizi sapratu pupiņu bēršanu, tad pupiņu tilpums atbilst šī grafika laukumiem — lauku skolās gaiši pelēkais laukums, Rīgas skolās — gaiši pelēkais un tumši pelēkais. Pie 33% procentiem nonācu, jo 17,7÷54 =33.

visi

! Labojums: 1) Biju norādījis, ka salīdzinājums ir pasaulei, bet tas īstenībā ir OECD. 2) Pārrakstījos, ka Rīgai pienākas par 33% vairāk, bija jābūt, ka laukiem tiek par 33% mazāk. 3) Pieliku savu vizualizāciju un pievienoju pēdējās divas rindkopas.

Posted in Uncategorized | Tagged , , | 3 Comments

Kur meklēt tautas gribu?

Pēc britu referenduma man pazīstami ļaudis sāk strīdēties par to, vai referenduma rezultāts ir tautas griba, kas politiķiem būtu jārealizē?

Vispirms vēlos norādīt, ka es pat īsti neticu, ka pat eksistē kāda konkrēta cilvēka viennozīmīga griba, ko varētu realizēt¹. Tāpēc runāt par tādu “tautas gribu” jau ir apšaubāmi, bet tas nenozīmē, ka tāda vispār neeksistē. Bet atgriezīsimies pie referendumiem un politikas veidošanu.

Referendums iemieso tādu demokrātiju, kas ir pazīstama no grieķu laikiem, kur tauta sapulcē nolemj, ko darīs. Bet šāda demokrātija var viegli izvērsties par vairākuma tirāniju, tāpēc ir tāda lieta kā cilvēktiesības. Bet pat ja mēs ievērojam šīs tiesības, vienkārša nesvērta balsu skaitīšana neņem vērā to, ka rezultāti cilvēkus var ietekmēt neproporcionāli. Ja mēs vienkāršojot pieņemtu, ka izstāšanās no ES nedaudz palielinātu 60% UK iedzīvotāju labklājību, bet 20% iedzīvotāju dzīves pilnībā sabruktu, tad “tautas griba” kā tāda droši vien būtu “palikt ES”, bet vairākuma griba būtu “pamest ES”.

Lielbritānijas referenduma problēma ir arī tajā, ka tas nav obligāts visiem balsstiesīgajiem. Tas ir, ja tauta grib vienu, bet vēlētāju aktivitāte ir lielāka kāda noteiktā reģionā vai demogrāfijas grupā, tad rezultāti nav reprezentatīvi. Vēl mēs aizmirstam, ka ir tādi cilvēki, kuriem ir pilsonība un intereses, bet nav balsstiesību (bērni, ieslodzītie, rīcībnespējīgie). Ja nemaldos, tad Latvijā tāda veida referendumiem vajadzīga ir piekrišana no vismaz 50% balsstiesīgo (nevis balsojošo), kas vismaz daļēji risina reprezentācijas problēmu.

Matemātikā katrai problēmai ir vienkāršs, elegants un nepareizs risinājums. Līdzīgi ar britu referendumā, uzdotais jautājums bija vienkāršs un saprotams, bet gandrīz neko neizsakošs. Ko nozīmē pamest ES? Ja iepretim nav pat vīzija par to, kā tas izskatīsies, parlaments var vienkārši pateikt “Mēs paliksim vienotajā tirgū, ES parlamentā u.t.t., bet savās sirdīs pametam mūsu siltās attiecības”. Spriežot pēc intervijām ar dažu labu vēlētāju, varētu padomāt, ka daži tā arī balsoja. Atkal, Latvijā ir labi piemēri, kur balsošana notiek par tiešām izmaiņām likuma pantos. Tas nozīmē, ka referendumā pausto “Tautas gribu” var tiešā veidā realizēt.

Ir gan kopīgās lietas Lielbritānijas un Latvijas referendumos — pēc rezultātu apkopošanas visi metās spekulēt, ko tad cilvēki īsti ir mēģinājuši pateikt. Tie kas balsoja par izstāšanos no ES, viņi grib liberālāku ekonomisko politiku, zemākus tarifus ar citiem pasaules tirgiem, vai arī tieši otrādi — protekcionismu? Vai varbūt vispār viņus neinteresē ekonomika, bet tikai mazināt imigrāciju. Visu imigrāciju, vai tikai no musulmaņu valstīm, lēto darbaspēku vai ko tieši? Tādām lietām ir socioloģiskās aptaujas un publiska politikas apspriešana ar “tautu”, nevis jā/nē referendums reizi 20 gados, kur katrs ieliek savu sakrājušos sāpi.

Ir viena lieta, kas referendumos kā tādos ir laba un kāpēc es uzskatu, ka britiem vajadzētu beigu galā pildīt tautas lēmumu un iedarbināt 50. pantu — lai parādītu, ka balsošana kaut ko maina. Arī tepat Latvijā cilvēki čīkst, ka Saeimas vēlēšanās nav svarīgi par ko balsot, visi vienādi. Padomājiet, kāda būtu Latvijas politika, ja 60% vietas Saeimā būtu NA un 40% SC (vai otrādi). Lai ko arī jūs domātu par šīm divām partijām, zirgam skaidrs, ka rezultātā politika būtu citādāka, kā tā ir tagad.

Tāpat es ceru, ka jaunieši Lielbritānijā un Latvijā sapratīs, ka nepietiek kaut ko gribēt, bet ir jāierodas arī balsot. Un attieksme “Nav vērts balsot, jo tāpat nevienu neinteresē, ko es domāju” ir klaji muļķīgs. Politiķus neinteresē jauniešu domas tikai tāpēc, ka viņi neiet balsot. Paskatieties, cik daudz laika politikā aiziet, adresējot pensionāriem aktuālus jautājumus.

¹ Ja es sestdienas vakarā gribu gan gulēt, gan skatīties kādu filmu, gan iziet pastaigā, kāda rīcība realizētu manu “gribu”?

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Kā izskatītos zinātniska ziemas/vasaras laika pārejas aprēķināšana?

Lai kaut kas būtu zinātnisks, tam ir jābūt izmērāmam. Pirmā problēma jebkurā zinātniskā pētījumā ir tajā apstāklī, ka pētījuma rezultāts būs atkarīgs no tā, kuru aspektu ir vieglāk izrēķināt. Šo jautājumu zinātnieki parasti atrisina, pētot kādu ļoti šauru problēmas aspektu, pēc iespējas mazinot ārēju faktoru ietekmi. Tāpēc zinātnisku rakstu secinājumi parasti izskatās “Ūdens temperatūras palielināšana par 0,5 grādiem C° paaugstina ūdens skābuma līmeni par 0,3 ph” nevis “Turpinoties globālajai sasilšanai, koraļļu rifi ies bojā”. Otrais virsraksts parasti ir dzeltenās preses lauciņš.

Nav obligāti jāizolē visi rezultātu ietekmējoši faktori, ja ir pietiekami daudz novērojumu, bet jo vairāk šādu faktoru parādās, jo grūtāk ir veikt kvalitatīvu pētījumu. Kāds tam sakars ar ziemas/vasaras laikiem?

Visdrīzāk pirmā tiks izrēķināta ekonomiskā ietekme, jo tur būs vairāk datu. Tāpat ir vieglāk izrēķināt īstermiņa faktorus nekā ilgtermiņa, piemēram, ja kāds hipotētisks zinātnieks izvirzītu jautājumu “Vai laika maiņa palielina satiksmes negadījumu skaitu?”
Uz šo jautājumu ir ļoti viegli atbildēt par negadījumu skatu nākamajā dienā pēc pulksteņa pārgriešanas, jo diena pirms šī notikuma parasti īpaši neatšķiras no nākamās dienas. Salīdzinām nedēļas nogaļu avāriju statistikas ar blakus esošām nedēļas nogalēm daudzu gadu garumā un gatavs.
Bet kā noteikt negadījumu biežumu ilgākā laika posmā? Kā tas ietekmē negadījumus janvārī? To izmērīt ir daudz grūtāk, jo janvāris nav tas pats augusts (cita temperatūra, ceļu stāvoklis, apgaismojums, autovadītāju kontingents un iespējams daudzi citi faktori). Tāpat janvāris Latvijā nav janvāris Maltā. Godprātīgs zinātnieks var atbildēt uz savu hipotēzi, ja katru otro gadu ieviest ziemas/vasaras laiku sistēmu.

Ja gribam noskaidrot, kā pulksteņu pārgriešana ietekmē dzīvesprieku, mums būs tieši tādas pat problēmas. Ja jautājums ir “Kādas ir pulksteņa pārgriešanas sekas?”, mums vajadzētu zināt visus iespējamās šīs darbības sekas, kas ir praktiski neiespējami.

Bet tas nenozīmē, ka šādus ilgtermiņa ietekmes aspektus nevaram novērtēt. Piemēram, varam izveidot šādu argumentu (šī raksta kontekstā visi fakti ir pieņēmumi):
– Fakts: teritorijās, kurās iedzīvotāji nomoda laikā redz mazāk saules gaismas, ir nomāktāki.
– Fakts: lielākā daļa cilvēku (mūs interesējošā teritorijā) mostas atkarībā no pulksteņa laika.
– Fakts: nomodā pavadītais laiks nav atkarīgs no dienas ilguma.
– Visdrīzāk, jo mazāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo nomāktāki viņi ir.
– Tātad, jo vairāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo mazāk nomākti viņi ir.
– Ja cilvēki guļ, kad ārā ir gaišs, bet tajā pat dienā iet gulēt, kad ir tumšs, ir saules gaismas laiks, ko lielākā daļā cilvēku neredz.
– Palielinot saules gaismas daudzumu, ko cilvēki redz, mazinātos viņu nomāktība.
– Pārbīdot pulksteņa laiku, lai tas atbilstu saules lēktam, palielinās saules gaismas daudzumu lielākajai daļai cilvēku.
– Pulksteņa pārgriešana palielina gaišo dienas daļu tiem, kas mostas pēc pulksteņa.
– Pulksteņa pārgriešana samazina nomāktību lielākajai daļai to cilvēku, kas mostas pēc pulksteņa laika.

Šajā argumentā ir caurumi (piemēram, ja nu saules gaismas daudzums ietekmē tikai tos, kuri tāpat mostas pēc saviem ieskatiem?) Bet šis arguments jau ir daudz vairāk kā “mums nav datu, tāpēc nedarīsim neko”.

Posted in Uncategorized | 9 Comments