Vai RE:Baltica salaida dēlī PISA testu vizualizāciju? Ne gluži

RE:Baltica 6. februārī (teksta versija)vizualizēja PISA testu rezultātu atšķirību starp Rīgas un lauku skolām. Absolūtos skaitļos Laukiem matemātika ir 465 punkti, bet Rīgai — 510. Vairāki cilvēki ir norādījuši, ka šeit atšķirība ir salīdzinoši maza — ap 10 % ((510-465)/465). Bet pupiņas Rīgai ir par ~40% vairāk kā Laukos. Vai tā ir maldināšana? Ne gluži.

Kritiķi norāda, ka grafikos vērtības ir jāattēlo sākot no nulles, nevis no patvaļīgi izraudzītas vietas, jo tas maldinot cilvēkus. Tā parasti ir, bet sākt no nulles ne vienmēr ir pareizi. Piemēram, attēlojot istabas temperatūras izmaiņas, uz vertikālās ass sākuma punkta neliekam absolūto nulli. Bet vismaz temperatūras gadījumā 0°K ir jēgpilna un attēlot uz ass mēs to varam, jo tā ir fizikāli lineāra vērtība. PISA punkti nav lineāri.

No vikipēdijas varam uzzināt, ka PISA sistēmā 500 punkti kādā kategorijā nozīmē vidējo normālajā sadalījumā, un 100 punkti ir viena standartnovirze. Kas nozīmē, ka 400–600 punktu intervālā ir 68,2% visu OECD valstu bērnu 15 gadu vecumā. Cik daudz populācijas ietilpst starp 465 (lauki) un 510 (Rīga)? Pēc tiešsaistes kalkulatora (lietošanas instrukcija) sanāk, ka tur ir 17,7%. Ņemot vērā, ka tā ir atšķirība OECD valstu kontekstā, tas ir daudz.

Bet atgriežoties pie pupiņām, cik procentu OECD valstu bērnu zina matemātiku sliktāk kā mūsu lauku skolu bērni? 36,3%. Cik zina sliktāk kā Rīgas skolēni? 54%. Sanāk, ka laukiem pienākas par 33% mazāk pupiņu. RE:Baltica video izskatījās, ka lauku skolām tiek par 40% mazāk. Varbūt uz ekrānu skatoties man mērīšana nesanāca diez ko precīzi, bet tālu tas nav.

Es nezinu, vai šeit 33% un 40% atšķirība būtu maldināšana, bet sākot mērīt no 0 būtu daudz aplamāk.

Vēl svarīgi piebilst, ka PISA testa rezultāti nepasaka ne to, ko tie bērni īsti prot, vai prasmes ir adekvātas, nedz to, cik liela ir atšķirība starp dažādiem skolēniem? Piemēram, ja visās valstīs izglītība un labklājība būtu vienā līmenī, praktiski atšķirība starp 400 un 600 punktiem būtu nenozīmīga.

Attēlā zemāk ir redzami tie zināšanu līmeņi. Uz horizontālās ass ir PISA punkti (jo lielāks, ko skolēns gudrāks), vertikālā ass nav un nevajag. Laukums apzīmē skolēnu skaitu (ilustrācijā laukums ir norādīts kā procenti no kopējā laukuma). Viss laukums zem līknes ir 100%. PISA reitings 465 nozīmē to, ka vidējs lauku skolēns ir gudrāks par 36% visiem citiem bērniem. Savukārt reitings 510 nozīmē, ka ir gudrāks par 36.3%+17,7% = 54%.

Ja pareizi sapratu pupiņu bēršanu, tad pupiņu tilpums atbilst šī grafika laukumiem — lauku skolās gaiši pelēkais laukums, Rīgas skolās — gaiši pelēkais un tumši pelēkais. Pie 33% procentiem nonācu, jo 17,7÷54 =33.

visi

! Labojums: 1) Biju norādījis, ka salīdzinājums ir pasaulei, bet tas īstenībā ir OECD. 2) Pārrakstījos, ka Rīgai pienākas par 33% vairāk, bija jābūt, ka laukiem tiek par 33% mazāk. 3) Pieliku savu vizualizāciju un pievienoju pēdējās divas rindkopas.

Advertisements
Posted in Uncategorized | Tagged , , | 3 Comments

Kur meklēt tautas gribu?

Pēc britu referenduma man pazīstami ļaudis sāk strīdēties par to, vai referenduma rezultāts ir tautas griba, kas politiķiem būtu jārealizē?

Vispirms vēlos norādīt, ka es pat īsti neticu, ka pat eksistē kāda konkrēta cilvēka viennozīmīga griba, ko varētu realizēt¹. Tāpēc runāt par tādu “tautas gribu” jau ir apšaubāmi, bet tas nenozīmē, ka tāda vispār neeksistē. Bet atgriezīsimies pie referendumiem un politikas veidošanu.

Referendums iemieso tādu demokrātiju, kas ir pazīstama no grieķu laikiem, kur tauta sapulcē nolemj, ko darīs. Bet šāda demokrātija var viegli izvērsties par vairākuma tirāniju, tāpēc ir tāda lieta kā cilvēktiesības. Bet pat ja mēs ievērojam šīs tiesības, vienkārša nesvērta balsu skaitīšana neņem vērā to, ka rezultāti cilvēkus var ietekmēt neproporcionāli. Ja mēs vienkāršojot pieņemtu, ka izstāšanās no ES nedaudz palielinātu 60% UK iedzīvotāju labklājību, bet 20% iedzīvotāju dzīves pilnībā sabruktu, tad “tautas griba” kā tāda droši vien būtu “palikt ES”, bet vairākuma griba būtu “pamest ES”.

Lielbritānijas referenduma problēma ir arī tajā, ka tas nav obligāts visiem balsstiesīgajiem. Tas ir, ja tauta grib vienu, bet vēlētāju aktivitāte ir lielāka kāda noteiktā reģionā vai demogrāfijas grupā, tad rezultāti nav reprezentatīvi. Vēl mēs aizmirstam, ka ir tādi cilvēki, kuriem ir pilsonība un intereses, bet nav balsstiesību (bērni, ieslodzītie, rīcībnespējīgie). Ja nemaldos, tad Latvijā tāda veida referendumiem vajadzīga ir piekrišana no vismaz 50% balsstiesīgo (nevis balsojošo), kas vismaz daļēji risina reprezentācijas problēmu.

Matemātikā katrai problēmai ir vienkāršs, elegants un nepareizs risinājums. Līdzīgi ar britu referendumā, uzdotais jautājums bija vienkāršs un saprotams, bet gandrīz neko neizsakošs. Ko nozīmē pamest ES? Ja iepretim nav pat vīzija par to, kā tas izskatīsies, parlaments var vienkārši pateikt “Mēs paliksim vienotajā tirgū, ES parlamentā u.t.t., bet savās sirdīs pametam mūsu siltās attiecības”. Spriežot pēc intervijām ar dažu labu vēlētāju, varētu padomāt, ka daži tā arī balsoja. Atkal, Latvijā ir labi piemēri, kur balsošana notiek par tiešām izmaiņām likuma pantos. Tas nozīmē, ka referendumā pausto “Tautas gribu” var tiešā veidā realizēt.

Ir gan kopīgās lietas Lielbritānijas un Latvijas referendumos — pēc rezultātu apkopošanas visi metās spekulēt, ko tad cilvēki īsti ir mēģinājuši pateikt. Tie kas balsoja par izstāšanos no ES, viņi grib liberālāku ekonomisko politiku, zemākus tarifus ar citiem pasaules tirgiem, vai arī tieši otrādi — protekcionismu? Vai varbūt vispār viņus neinteresē ekonomika, bet tikai mazināt imigrāciju. Visu imigrāciju, vai tikai no musulmaņu valstīm, lēto darbaspēku vai ko tieši? Tādām lietām ir socioloģiskās aptaujas un publiska politikas apspriešana ar “tautu”, nevis jā/nē referendums reizi 20 gados, kur katrs ieliek savu sakrājušos sāpi.

Ir viena lieta, kas referendumos kā tādos ir laba un kāpēc es uzskatu, ka britiem vajadzētu beigu galā pildīt tautas lēmumu un iedarbināt 50. pantu — lai parādītu, ka balsošana kaut ko maina. Arī tepat Latvijā cilvēki čīkst, ka Saeimas vēlēšanās nav svarīgi par ko balsot, visi vienādi. Padomājiet, kāda būtu Latvijas politika, ja 60% vietas Saeimā būtu NA un 40% SC (vai otrādi). Lai ko arī jūs domātu par šīm divām partijām, zirgam skaidrs, ka rezultātā politika būtu citādāka, kā tā ir tagad.

Tāpat es ceru, ka jaunieši Lielbritānijā un Latvijā sapratīs, ka nepietiek kaut ko gribēt, bet ir jāierodas arī balsot. Un attieksme “Nav vērts balsot, jo tāpat nevienu neinteresē, ko es domāju” ir klaji muļķīgs. Politiķus neinteresē jauniešu domas tikai tāpēc, ka viņi neiet balsot. Paskatieties, cik daudz laika politikā aiziet, adresējot pensionāriem aktuālus jautājumus.

¹ Ja es sestdienas vakarā gribu gan gulēt, gan skatīties kādu filmu, gan iziet pastaigā, kāda rīcība realizētu manu “gribu”?

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Kā izskatītos zinātniska ziemas/vasaras laika pārejas aprēķināšana?

Lai kaut kas būtu zinātnisks, tam ir jābūt izmērāmam. Pirmā problēma jebkurā zinātniskā pētījumā ir tajā apstāklī, ka pētījuma rezultāts būs atkarīgs no tā, kuru aspektu ir vieglāk izrēķināt. Šo jautājumu zinātnieki parasti atrisina, pētot kādu ļoti šauru problēmas aspektu, pēc iespējas mazinot ārēju faktoru ietekmi. Tāpēc zinātnisku rakstu secinājumi parasti izskatās “Ūdens temperatūras palielināšana par 0,5 grādiem C° paaugstina ūdens skābuma līmeni par 0,3 ph” nevis “Turpinoties globālajai sasilšanai, koraļļu rifi ies bojā”. Otrais virsraksts parasti ir dzeltenās preses lauciņš.

Nav obligāti jāizolē visi rezultātu ietekmējoši faktori, ja ir pietiekami daudz novērojumu, bet jo vairāk šādu faktoru parādās, jo grūtāk ir veikt kvalitatīvu pētījumu. Kāds tam sakars ar ziemas/vasaras laikiem?

Visdrīzāk pirmā tiks izrēķināta ekonomiskā ietekme, jo tur būs vairāk datu. Tāpat ir vieglāk izrēķināt īstermiņa faktorus nekā ilgtermiņa, piemēram, ja kāds hipotētisks zinātnieks izvirzītu jautājumu “Vai laika maiņa palielina satiksmes negadījumu skaitu?”
Uz šo jautājumu ir ļoti viegli atbildēt par negadījumu skatu nākamajā dienā pēc pulksteņa pārgriešanas, jo diena pirms šī notikuma parasti īpaši neatšķiras no nākamās dienas. Salīdzinām nedēļas nogaļu avāriju statistikas ar blakus esošām nedēļas nogalēm daudzu gadu garumā un gatavs.
Bet kā noteikt negadījumu biežumu ilgākā laika posmā? Kā tas ietekmē negadījumus janvārī? To izmērīt ir daudz grūtāk, jo janvāris nav tas pats augusts (cita temperatūra, ceļu stāvoklis, apgaismojums, autovadītāju kontingents un iespējams daudzi citi faktori). Tāpat janvāris Latvijā nav janvāris Maltā. Godprātīgs zinātnieks var atbildēt uz savu hipotēzi, ja katru otro gadu ieviest ziemas/vasaras laiku sistēmu.

Ja gribam noskaidrot, kā pulksteņu pārgriešana ietekmē dzīvesprieku, mums būs tieši tādas pat problēmas. Ja jautājums ir “Kādas ir pulksteņa pārgriešanas sekas?”, mums vajadzētu zināt visus iespējamās šīs darbības sekas, kas ir praktiski neiespējami.

Bet tas nenozīmē, ka šādus ilgtermiņa ietekmes aspektus nevaram novērtēt. Piemēram, varam izveidot šādu argumentu (šī raksta kontekstā visi fakti ir pieņēmumi):
– Fakts: teritorijās, kurās iedzīvotāji nomoda laikā redz mazāk saules gaismas, ir nomāktāki.
– Fakts: lielākā daļa cilvēku (mūs interesējošā teritorijā) mostas atkarībā no pulksteņa laika.
– Fakts: nomodā pavadītais laiks nav atkarīgs no dienas ilguma.
– Visdrīzāk, jo mazāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo nomāktāki viņi ir.
– Tātad, jo vairāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo mazāk nomākti viņi ir.
– Ja cilvēki guļ, kad ārā ir gaišs, bet tajā pat dienā iet gulēt, kad ir tumšs, ir saules gaismas laiks, ko lielākā daļā cilvēku neredz.
– Palielinot saules gaismas daudzumu, ko cilvēki redz, mazinātos viņu nomāktība.
– Pārbīdot pulksteņa laiku, lai tas atbilstu saules lēktam, palielinās saules gaismas daudzumu lielākajai daļai cilvēku.
– Pulksteņa pārgriešana palielina gaišo dienas daļu tiem, kas mostas pēc pulksteņa.
– Pulksteņa pārgriešana samazina nomāktību lielākajai daļai to cilvēku, kas mostas pēc pulksteņa laika.

Šajā argumentā ir caurumi (piemēram, ja nu saules gaismas daudzums ietekmē tikai tos, kuri tāpat mostas pēc saviem ieskatiem?) Bet šis arguments jau ir daudz vairāk kā “mums nav datu, tāpēc nedarīsim neko”.

Posted in Uncategorized | 9 Comments

12 dzīvības > 2000 dzīvībām?

Pēdējās dienās ir notikuši vairāki traģiski notikumi, no kuriem skaļākie ir teroristu uzbrukums Charlie Hebdo Francijā (dzīvību zaudēja 12 cilvēki), un Boko Haram uzbrukums kādam ciemam Nigērijā (dzīvību zaudēja 2000 cilvēki). Abi gadījumi līdzīgi, bet pirmais ir ziņu topā jau kuro dienu, bet otrais ir pieminēts tikai garāmejot. Kāpēc tāda netaisnība? Tam ir vairāki faktori.

Nāve pati par sevi nav nekāds jaunums

ASV no sirds slimībām ik dienas mirst ap 1600 cilvēku. Par to kāds uzraksta ik pa laikam, bet tikai garām ejot. Kāpēc? Jo tas nav nekas jauns. Boko Haram Nigērijā slepkavo cilvēkus jau labu laiku, un par to ziņās tiek stāstīts, un visnotaļ lielā mērā. Pēdējais slaktiņš ir tikai kārtējais notikums, tiesa, ar lielākiem cilvēku upuriem. Uzbrukums Francijā nav ikdienas konfliktu kārtējā epizode.

Notikumu ietekme, konteksts

Francijas notikumi var būtiski mainīt daudzu miljonu dzīvi Eiropā. Jau tagad Eiropā ir pretimigrācijas un rasisma atdzimšana. Ekstrēmi labējās partija tikai iegūst popularitāti, un Eiropā ir pieredze ar galēji labējo ekstrēmismu, un tas ir svarīgi. Katra politiķa izteikums var mainīt sabiedrisko domu vienā vai otrā virzienā.

Vai mēs varam ko darīt?

Ziņās vairāk runā par lietām, kuras varam ietekmēt. Kad Boko Haram nogalina cilvēkus, tā ir tikai kārtējā ziņa. Kad viņi nolaupīja ap 200 skolnieču, izvērtās vesela kampaņa, kas aicināja politiķus šo krīzi atrisināt. Ja kāds varētu sniegt muļķu drošu, lētu un strādājošu (!) plānu, kā likvidēt reliģisko ekstrēmismu, tad ziņas par pat dažu cilvēku nāvi kādos pasaules nostūros būs ziņu pirmajās lapās.

Ko mēs vispār zinām?

Ziņās parasti atspoguļo to, ko par notikumiem kāds kaut ko zina (izņemot CNN, Fox News un tamlīdzīgi, kas neskaitās). Cik reportieru ir Parīzē un cik Nigērijā? Kurā no tām vietām ir vairāk uzticamas informācijas? Tas ir arī iemesls, kāpēc no Sīrijas pienāk arvien mazāk reportāžu par tur notiekošo karu — sākumā tur bija daudzi reportieri, bet šobrīd tur ir tik bīstami, ka reportieriem nākas iztikt ar netiešu informācijas ievākšanu (parasti intervijas).

Jo tuvāk, jo svarīgāk

Jā, tā tas ir. Un tur neko nevar darīt.

Atruna: neesmu veicis nekādus sistemātiskus pētījumus par ziņām, šie ir mani novērojumi no tiem ziņu avotiem, kuriem es sekoju. Tie ir: LSM, IR, BBC un tas, kas uzpelt manā Twitter ziņu lentā.

Posted in Uncategorized | Tagged , , , , | Leave a comment

Koda iesūtījumu (commit) labais stils

Īsumā: pēc iespējas mēģini izvairīties no vairāku atsevišķu izmaiņu likšanas vienā iesūtījumā jeb komitā.

Kad kādas izmaiņas kodā ir jāveic vairākām komponentēm uzreiz, piemēram, “Atļaut pārvietot ziņojumus un mapes”, būtu vēlams šīs izmaiņas kodā sadalīt divos dažādos un neatkarīgos iesūtījumos — “Atļaut pārvietot ziņojumus” un “Atļaut pārvietot mapes”. Šim dalījumam ir divas priekšrocības:

  1. Ja izrādās, ka viena no šīm izmaiņām tomēr nav jāveic, izmaiņas var atsaukt ar vienu “revert” komandu.
  2. Ja nākotnē ir jāievieš vēl viena līdzīga izmaiņa, būs vienkāršāk analizēt iepriekšējo veikumu.
Posted in Uncategorized | Tagged , , | Leave a comment

Kādu atvērto programmatūru izmanto skolotāji Latvijā

Būtu lietderīgi iztulkot tieši tās atvērtās datorprogrammas, ko izmanto Latvijas skolās. Tāpēc Latvijas Atvērtā koda asociācija ar Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas palīdzību veica informātikas skolotāju aptauju. Aptaujā uz šo brīdi (18.03.) ir piedalījušies 30 skolotāji.

Operētājsistēmas

Daudzi skolotāji izmanto vairākas operētājsistēmas. Gandrīz visiem ir Windows (28). Vismaz vienu Linux distributīvu lieto 8 skolotāji, no tiem 7Ubuntu. Citi Linux distributīvi un Mac OS parādās reti.

Windows datoru izplatība atgādina, ka arī šīs platformas lietotnes nevar atstāt netulkotas. Bet starp Linux distributīviem Ubuntu acīmredzot paliek prioritāte.

Lietotnes

Mani patīkami pārsteidza tas, ka gandrīz visi aptaujātie skolotāji izmanto GIMP (28) un Inkscape (25) grafikas lietotnes. Ļoti populārs ir arī Firefox pārlūks (28), kas jau ir pazīstams gandrīz katram Latvijas interneta lietotājam.

LibreOffice vai OpenOffice izmanto 15 skolotāji, no tiem OpenOffice lieto 12, bet LibreOffice5. Biju gaidījis pretēju sadalījumu, jo LibreOffice tiek aktīvāk izstrādāts un tajā ir latviešu valodas atbalsts. Bet iespējams, ka OpenOffice zīmols ir atpazīstamāks un skolotāji vēlas pēc iespējas lielāku atbilstību starp mācību literatūru, eksāmenu saturu un programmatūru klasē. Šo iemeslu dēļ vajadzētu apsvērt OpenOffice tulkošanas atsākšanu.

Izplatīts ir arī VLC video atskaņotājs (15), kurš līdz šim latviskošanas ziņā ir bijis atstāts novārtā. Aptaujā tika minētas arī citas programmas (piemēram, Chromium, LibreCAD un Scribus), taču katra ne vairāk kā 2 reizes.

Dokumentācija

Tikai aptuveni trešdaļai aptaujāto (11) nešķiet svarīga nekāda veida dokumentācija latviešu valodā. Bet par vajadzīgām pamācības un rokasgrāmatas atzina attiecīgi 17 un 12 aptaujātie.

Pašlaik mācību materiālus informātikā par brīvu piedāvā Latvijas Universitāte un Baltijas Datoru akadēmija.

Šīs aptaujas rezultāti apstiprina, ka rokasgrāmatas un pamācības ir būtiska programmatūras sastāvdaļa un nevar paļauties, ka visi lietotāji apgūs programmatūru, vienkārši klikšķinot pogas uz ekrāna.

Secinājumi

Aptauja mums palīdzēja saprast, kas ir svarīgi informātikas skolotājiem un skolēniem. Tātad, turpināsim uzturēt Ubuntu un GIMP tulkojumus, kā arī pievērsīsim vairāk uzmanības Inkscape un VLC latviskošanai. Un, lai gan latviešu valodā ir pieejami daži mācību materiāli informātikas apguvei, derētu arī iztulkot populārāko programmu rokasgrāmatas.

Programmatūras un dokumentācijas latviskošana klātienē notiek trešdienās Linux Centrā 17.30. Tāpat jebkurš var iztulkot sev mīļāko programmu. Lai uzzinātu vairāk, rakstiet info [at] laka [.] lv

Posted in Uncategorized | Tagged , , , , , , , , , , | 2 Comments

Progress on i18n tasks since GUADEC in A Coruña

During the previous GUADEC, the i18n team prepared a to-do list for the following year. The year has passed, so it is time to review what has been done.

1) Module release calendar — won’t happen — lack of interest from developers.

Background: modules outside GNOME core (e.g., GNOME extras) lack fixed deadlines. To inform the l10n teams about the upcoming release, the developers could put the date of the release on some calendar, so the l10n team would know what to translate next.

2) Module priorities — done.

Previously new teams were presented with a huge list of modules in no particular order, so translators didn’t have a clue what to start on. Now the modules in damned-lies are grouped in order of priority.

3) When a language is supported — still at 80%, should be fixed.

Previously, for a language to be considered supported, 80% of strings had to be translated. The new proposal is to increase the required percentage of translations, but not to count the strings from less important modules (dev tools and such).

4) Drop docbook from Damned Lies — won’t happen — not a good idea.

Since documentation is moving to the Mallard format, it is almost pointless to translate documentation in the old format, since it will be rewritten anyway. But since we can not know when the day of rewriting will come, the old format will stay available.

5) Use word count instead of strings for statistics — done, kind of.

Word count statistics are more useful to determine the amount of time it will take to translate a module. But coverage is better represented by the number of translated strings. So both statistics are kept.

6) Improve Gtranslator — it’s being rewritten by GSoC student Marcos Chavarria Teijeiro.

7) Improve Damn Lies — not done — I am taking up implementing some features

The task couldn’t be less generic. Damn Lies has lost maintainers. I will try to fix some issues with it and hopefully will get to know the code well enough to be able to maintain it.

8) Determine when language team is inactive — not done yet.

9) Regular IRC meetings — should be reimplemented — to be organized by Gabor (?)

The i18n team should meet once a month to check up on progress.

10) Outreach — won’t happen — lack of possible mentors.

Participate in GSoC, GOPW and other such outreach programs for i18n infrastructure.

11) Tutorial for adding a new language code to glibc — should be done — Rudolfs is responsible.

Getting language support for GNOME is dependent on glibc support, therefore adding a language to it must be documented.

12) Define the responsibilities of coordinators — should be done.

The i18n team has coordinators, but they don’t have defined responsibilities.

Posted in Uncategorized | Tagged , | Leave a comment