Kā izskatītos zinātniska ziemas/vasaras laika pārejas aprēķināšana?

Lai kaut kas būtu zinātnisks, tam ir jābūt izmērāmam. Pirmā problēma jebkurā zinātniskā pētījumā ir tajā apstāklī, ka pētījuma rezultāts būs atkarīgs no tā, kuru aspektu ir vieglāk izrēķināt. Šo jautājumu zinātnieki parasti atrisina, pētot kādu ļoti šauru problēmas aspektu, pēc iespējas mazinot ārēju faktoru ietekmi. Tāpēc zinātnisku rakstu secinājumi parasti izskatās “Ūdens temperatūras palielināšana par 0,5 grādiem C° paaugstina ūdens skābuma līmeni par 0,3 ph” nevis “Turpinoties globālajai sasilšanai, koraļļu rifi ies bojā”. Otrais virsraksts parasti ir dzeltenās preses lauciņš.

Nav obligāti jāizolē visi rezultātu ietekmējoši faktori, ja ir pietiekami daudz novērojumu, bet jo vairāk šādu faktoru parādās, jo grūtāk ir veikt kvalitatīvu pētījumu. Kāds tam sakars ar ziemas/vasaras laikiem?

Visdrīzāk pirmā tiks izrēķināta ekonomiskā ietekme, jo tur būs vairāk datu. Tāpat ir vieglāk izrēķināt īstermiņa faktorus nekā ilgtermiņa, piemēram, ja kāds hipotētisks zinātnieks izvirzītu jautājumu “Vai laika maiņa palielina satiksmes negadījumu skaitu?”
Uz šo jautājumu ir ļoti viegli atbildēt par negadījumu skatu nākamajā dienā pēc pulksteņa pārgriešanas, jo diena pirms šī notikuma parasti īpaši neatšķiras no nākamās dienas. Salīdzinām nedēļas nogaļu avāriju statistikas ar blakus esošām nedēļas nogalēm daudzu gadu garumā un gatavs.
Bet kā noteikt negadījumu biežumu ilgākā laika posmā? Kā tas ietekmē negadījumus janvārī? To izmērīt ir daudz grūtāk, jo janvāris nav tas pats augusts (cita temperatūra, ceļu stāvoklis, apgaismojums, autovadītāju kontingents un iespējams daudzi citi faktori). Tāpat janvāris Latvijā nav janvāris Maltā. Godprātīgs zinātnieks var atbildēt uz savu hipotēzi, ja katru otro gadu ieviest ziemas/vasaras laiku sistēmu.

Ja gribam noskaidrot, kā pulksteņu pārgriešana ietekmē dzīvesprieku, mums būs tieši tādas pat problēmas. Ja jautājums ir “Kādas ir pulksteņa pārgriešanas sekas?”, mums vajadzētu zināt visus iespējamās šīs darbības sekas, kas ir praktiski neiespējami.

Bet tas nenozīmē, ka šādus ilgtermiņa ietekmes aspektus nevaram novērtēt. Piemēram, varam izveidot šādu argumentu (šī raksta kontekstā visi fakti ir pieņēmumi):
– Fakts: teritorijās, kurās iedzīvotāji nomoda laikā redz mazāk saules gaismas, ir nomāktāki.
– Fakts: lielākā daļa cilvēku (mūs interesējošā teritorijā) mostas atkarībā no pulksteņa laika.
– Fakts: nomodā pavadītais laiks nav atkarīgs no dienas ilguma.
– Visdrīzāk, jo mazāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo nomāktāki viņi ir.
– Tātad, jo vairāk cilvēki nomodā redz saules gaismu, jo mazāk nomākti viņi ir.
– Ja cilvēki guļ, kad ārā ir gaišs, bet tajā pat dienā iet gulēt, kad ir tumšs, ir saules gaismas laiks, ko lielākā daļā cilvēku neredz.
– Palielinot saules gaismas daudzumu, ko cilvēki redz, mazinātos viņu nomāktība.
– Pārbīdot pulksteņa laiku, lai tas atbilstu saules lēktam, palielinās saules gaismas daudzumu lielākajai daļai cilvēku.
– Pulksteņa pārgriešana palielina gaišo dienas daļu tiem, kas mostas pēc pulksteņa.
– Pulksteņa pārgriešana samazina nomāktību lielākajai daļai to cilvēku, kas mostas pēc pulksteņa laika.

Šajā argumentā ir caurumi (piemēram, ja nu saules gaismas daudzums ietekmē tikai tos, kuri tāpat mostas pēc saviem ieskatiem?) Bet šis arguments jau ir daudz vairāk kā “mums nav datu, tāpēc nedarīsim neko”.

Advertisements
This entry was posted in Uncategorized. Bookmark the permalink.

9 Responses to Kā izskatītos zinātniska ziemas/vasaras laika pārejas aprēķināšana?

  1. Valdis says:

    No gaismas taupīšanas viedokļa pulksteņu grozīšana ir mērkaķošanās. Bet vispār tā (tāpat kā daudzas citas lietas, kas nedod ne īpašu labumu, ne arī nodara nopietnu kaitējumu) ir politika: http://odo.lv/Blog/141026

    • rmazurs says:

      Tu runā tā, it kā politika būtu kaut kāds lamuvārds.
      Bet mans raksts nebija par to, ka DST būtu obligāti jāatstāj. Es mēģināju parādīt, ka pieeja “Politiku drīkst veidot tikai uz cietu, zinātnisku faktu pamata” draud ar to, ka lēmumus pieņem tikai balstoties uz lietām, ko var viegli un objektīvi izmērīt.
      Piemēram, IKP var viegli izmērīt, ekoloģiskās daudzveidības ietekmi uz vidi ir daudz grūtāk izmērīt. Bet tas nenozīmē, ka valsts mežsaimniecības politiku vajadzētu balstīt tikai IKP kontekstā.

  2. Ļoti labs arguments, kāpēc pēriet uz vasaras laiku un tur arī palikt. 🙂 Vasarā visiem tiek vairāk saules nomodā un ziemā tāpat nav starpības, vai tā viena gaišākā stunda nāk klāt pie rīta vai pie vakara.

    Bet par cilvēku nomāktumu es šodien dzirdēju šādu viedokli: “Ja šiem trauslajiem indivīdiem tik ļoti tas sāp, lai ceļas pēc sava iekšējā pulksteņa.” 😉

    • rmazurs says:

      No paša pieredzes (nedēļa pirms pāriešanas uz vasaras laiku) — vakarā nedaudz sapīku, jo pēc pārnākšanas no darba ātri paliek tumšs. Pie sevis nodomāju, ka būtu forši, ja varētu pabīdīt laiku, jo no rīta jau kādu laiku ir gaišs. Pēc kādām 10 sec. attapos, ka laikam drīz tāpat jāgriež pulkstenis.

      Ņemam par piemēru cilvēku, kas iet gulēt 23.00 un mostas 07.00.
      1. aprīlī pēc vasaras laika saule lec 6.54, riet 20.02 (3 stundas tumsā).
      1. aprīlī pēc ziemas laika saule lec 5.54, riet 19.02 (4 stundas tumsā).
      24. jūnijā pēc vasaras laika saule lec 4.30, riet 22.22 (0,5 stundas tumsā).
      24. jūnijā pēc ziemas laika saule lec 3.30, riet 21.22 (1,5 stundas tumsā).

      Ņemot vērā, ka mūsdienās dzīves moto ir “Early to rise, and early to bed, makes a man healthy but socially dead.” Atbilde, ka tiem, kam patīk saule, lai paši ceļas agrāk, ir līdzīgi kā pateikt, ka viendzimuma pāru laulību aizliegšana nediskriminē pret seksuālajām minoritātēm, jo arī heteroseksuāli cilvēki nevar apprecēties ar kādu no sava dzimuma.

      • Um… tavā aprakstā ziemas laiks abos datumos nozīmē vairāk tumsas. Tu turpini pamatot, kāpēc aizmirst par ziemas laiku un visu gadu palikt vasaras.

      • Lauma says:

        Savukārt 22. decembrī, kas tiešām ir ziemas laika posmā, saule lec ~9:00, riet ~15:45 un gan ceļoties pēc ziemas, gan pēc vasaras laika ir vienādi daudz gaismas. Tā kā Rudolfa modelī cilvēks vienmēr iet gulēt pēc saulrieta, tad vasaras laiks vai nu neko nemaina ziemas vidus posmā, kad sanāk abos gadījumos celties pirms saulrieta), vai arī ir izdevīgāks, jo cilvēks pavada gaismā par dažām minūtēm (agrā pavasarī) līdz vienai stundai (vēlāk) vairāk. Ok, man jāsāk domāt par piekrišanu Mārtiņam, ka, iespējams, vasaras laiks tiešām ir kaut kā labāks par ziemas laiku.

        Savukārt runājot par sociālo dzīvi – tipiskās vakara aktivitātes, kas ir veicamas stingri norobežotās stundās, piemēram, bāri un naktsklubi vismaz Latvijā pamatā ir būvēti tā, lai saules gaismu nelaistu iekšā telpās vispār, tāpēc šīm aktivitātēm gaismas daudzums ir nerelevants. Vai nav tā, ka aktivitātes, kas notiek saules gaismā, cilvēki daudz biežāk plāno paši un tāpēc tam var izvēlēties atbilstošāko brīdi?

      • rmazurs says:

        Ak, ja vien tas būtu vienīgais aspekts.
        Paņemsim šo pašu hipotētisko cilvēku, un iedosim viņam darba laiku no 08.30 līdz 17.00, kas tiek pavadīts birojā, kurā saule spēlē mazāku lomu.

        Vasaras laiks:
        1. oktobris saule lec 7.27, riet 18.29 (redzamā saule: 1h + 1,5h)
        1. novembris saule lec 8.33, riet 17.40 (redzamā saule: 0h + 0,5h)
        1. decembris saule lec 9.36, riet 14.49 (redzamā saule: 0h + 0h)
        Vasaras/ziemas laiks:
        1. oktobris saule lec 7.27, riet 18.29 (redzamā saule: 1h + 1,5h)
        1. novembris saule lec 7.33, riet 16.40 (redzamā saule: 1h + 0h)
        1. decembris saule lec 8.36, riet 13.49 (redzamā saule: 0h + 0h)
        Tiem, kam darbs sākas deviņos, būs lielāks ieguvums.

        Pat ja pieņemam, ka visa dienas gaisma ir vienādi vērtīga, ziemas laiks dod vairāk saules gaismu. No savas un kolēģu pieredzes varu pateikt, ka ir daudz vieglāk pamosties, ja ārā ir gaišs.
        Un no savas, kā autovadītāja, pieredzes varu pateikt, ka oktobris un novembris ir tas lieliskais laiks, kad no rītiem ir tumšs + cilvēki sāk nēsāt melnas drēbes, kas pat apgaismotās pilsētas ielās padara gājējus grūti redzamus. Pēc pulksteņa pārgriešanas šī problēma tā īsti parādās tikai decembrī, kad jau parasti ir arī sniegs un tie melnie silueti ir daudz saredzamāki.

      • Un šī uzskaite labi parāda, ka vienīgā atšķirība ir stunda gaismas no rīta, un pat tā ilgst ne vairāk kā mēnesi (šo pašu stundu zaudējot no pēc-darba vakara pavasarī, kamēr vēl nav pāriets uz vasaras laiku). Kopsavilkums: katru gadu 2x mainam pulksteni uz 6 mēnešiem, daļai cilvēku uz nedēļu izčakarējam miega ritmu un pilnīgi visiem atņemam stundu gaismas vakarā uz pusgadu tikai tāpēc, lai dažiem izredzētajiem trīs nedēļas būtu vieglāk piecelties. Much efficient, very wow.

  3. Sorry, es laikam domāju ziemas, nevis vasaras laiku. To, kurā ceļas agrāk.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s