Kas ir dženderisms?

Stambulas konvencijas kontekstā ir diskusija par dženderu, jeb dzimumu. Diezgan labs apskats par šiem jautājumiem ir Labklājības ministrijas BUJ lapā. No savas puses gribu dot ieskatu, kāpēc bioloģiskais dzimums (sex) tiek nodalīts un būtu jānodala dzimtes, kas ir sociālais konstrukts (gender).

Lai ilustrētu atšķirību, par piemēru ņemšu dalījumu Homo Sapiens un Personas. Abi šie vārdi apzīmē cilvēkus, bet konteksts, kurā tie tiek izmantoti ir pavisam dažādi. Homo sapiens apzīmē bioloģisku sugu, kas pieder pie cilvēkpērtiķu dzimtas, tam ir 46 hromosomas, augļa iznēsāšans periods ir 9 mēneši un tamlīdzīgi. Savukārt personām ir personas kods, īpašumi un parādi, aizbilstamie, morālie pienākumi, tiesības un tamlīdzīgi. Abi ir cilvēki, bet aspekti ir dažādi.

Analoģiski, dzimums (sex) attiecas uz tādām lietām kā dzimumorgānu anatomija (primārās dzimumpazīmes), hormonālais fons, dzimumhromosomas (X un Y) un tamlīdzīgi. Dzimte attiecas uz cilvēku dotajiem vārdiem, ģērbšanās kodu, tualešu dalījumu, vīriešu/sieviešu darbi, skolā mājturība meitenēm / darbmācība puikām un tamlīdzīgi. Es ceru, ka man nav jāpaskaidro, kāpēc tas, ka meitenēm vārdi ir sieviešu dzimtē un puikām vīriešu dzimtē ir nevis bioloģisks fakts, bet gan sociāla konstrukcija, jo valoda ir sociāla konstrukcija. Tas, ka ballēs vīrieši velk smokingu un sievietes velk kleitu arī ir sociālā konvencija; paskatieties kaut vai uz priesteru ģērbšanās kodu.

Kāds tam visam sakars ar Stambulas konvenciju? Tajā akcents ir uz sociālā aspekta paradumu maiņu un tas, ka mums notiek par to diskusijas, nav nekas īpašs. Mēs regulāri apspriežam, vai ir kas maināms personu pienākumos (piemēram, karaklausība vai nodokļu nomaksa) un tiesībās. Piemēram Padomju Savienībā nebija tiesības uz taisnu tiesu un vārda brīvību. Pēc tās sabrukuma šīs tiesības tika paplašinātas. Mēs mainījām sociālos konstruktus un es pat teiktu, ka tas nācis ir par labu.

Atgriezīsimies pie mazāk ēteriska jautājuma — kas īsti ir tās kaitīgās paražas, ko šī konvencija prasa apkarot*? Pavisam acīmredzams piemērs būtu vēlēšanu tiesības tikai vīriešiem. Es ceru, ka man nav jāpaskaidro, kāpēc vēlēšanu tiesību trūkums būtu kaitīgs cilvēku grupām, kuriem šīs tiesības ir liegtas. Jautājums: vai tāpēc, ka Latvijā sievietēm ir balsstiesības nozīmē to, ka mēs jaucam robežšķirtnes starp vīriešiem un sievietēm? Es domāju, ka nē.

Bet ne jau par tik acīmredzamām problēmām ir satraukums. Cik noprotu, bažas ir par to, ka tagad visiem vīriešiem un sievietēm būs jābūt vienādiem (sociāli un bioloģiski). Bioloģiskā ziņā es pat nezinu, kā līdz tādam secinājumam var nonākt. Sociāli — ja es pareizi saprotu konvencijas būtību, runa iet par paražām, kas rada kaitējumu. Piemēram, mums Latvijā ir tāda tradīcija, ka vardarbība ģimenē ir pašas ģimenes problēma. Kaitējums ir skaidrs. Latvijā ir arī sieviešu, vīriešu un jauktie kori. Domāju, būs grūti kādu pārliecināt, ka Gaudeamus uzņemšanas noteikumi nodara kaitējumu sievietēm. Kas tad valstij būtu jādara, lai šīs netaisnības novērstu? Tas nu paliek valsts ziņā.

Ja manā analīzē pamanāt kādas kļūdas, dodiet ziņu.

* Neprasiet man kādas precīzi ir juridiskās sekas Stambulas konvencijai. Par to publiskajā telpā ļoti labi ir stāstījuši juristi un beigu galā to interpretēs tiesas.

Advertisements
This entry was posted in Uncategorized. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s